Kolektīvo drošības sistēmu veidi darbam augstumā 

          Kolektīvie drošības līdzekļi dalās divās grupās, stacionārajos un pārvietojamajos. Savukārt šīs grupas dalās vēl četrās apakšgrupās vertikālajās, horizontālajās, enkura punktos un margās. Kolektīvie drošības līdzekļi var būt kā darba vietu ierobežojoši tā kritienu apturoši. Pārsvarā tiek izmantoti kritienu apturoši kolektīvie drošības līdzekļi, jo tie ir universālāki izmantošanā un dod lielāku kustības brīvību. Tā kā darba drošība augstumā ir pilnveidojusies vēja un naftas industrijā, visi izstrādājumi ir pieejami dažādai agresīvai darba videi, tā pat ir pieejami arī antistatiski izstrādājumi. Lai arī kolektīvās drošības sistēmas darbam augstumā nāk no industrijas un ir pieejamas dažādai videi, ir arī specializētas sistēmas civilajam sektoram, jo drošība ir svarīga arī pilsētā. 
          Vertikālās kolektīvās drošības sistēmas.
          Vertikālās sistēmas pārsvarā ir trīs veidu, sliežu, trošu un SRL. Ar šādām sistēmām pārsvarā tiek aprīkotas trepes, tādēļ tās ir pieejamas kā vienkārši sliedes ar ko aprīko jau esošas trepes, tā komplektā ar speciāli ražotām drošām trepēm. Trepes mēdz būt kā standarta alumīnija trepes, tā trepes ar kāpšļiem un trepes ar aizlokāmiem kāpšļiem, lai ikdienā, kad tās neizmanto, tās nebojātu objekta estētiku.
            Kas attiecas uz SRL blokiem, tie ir pārvietojami bloki, kuri aptur kritienu, šādus blokus lieto uz trepēm vai savienojot ar horizontālām drošības sistēmām. 
             Vertikālās trošu sistēmas tāpat kā sliedes pārsvarā tiek izmantotas uz trepēm. Tā ir vertikāli nostiepta trose, ar kritienu apturošu ierīci, tās mēdz būt cinkotas vai no nerūsējošā tērauda, tieši tāpat kā sliedes tās aptur kritienu, pārsvarā tiek izmantotas uz trepēm ar nedrošiem pakāpieniem, kur sliedi nostiprināt ir vai nu grūtāk, vai dārgāk.
              Horizontālās kolektīvās drošības sistēmas darbam augstumā.
              Horizontālās sistēmas dalās trosēs un sliedēs. Tās var būt kā sasniedzamas ar roku, lai uzliktu pašdrošināšanu, tā arī stipri virs nodarbinātā galvas, savienotas ar SRL. Šīs sistēmas var kalpot arī kā darba vietu ierobežojošas uz plakaniem jumtiem, karnīzēm utt. Troses mēdz būt vai nu cinkotas vai no nerūsējošā tērauda. 
             Horizontālo sliežu piedāvājums ir plašāks, jo tas var būt kā ar iekšējo karieti, tā ar ārējo. Tās var būt paredzētas, lai tajās ilglaicīgi karātos un tās var būt paredzētas tikai kritiena apturēšanai. Sliedes ir pieejamas no dažādiem materiāliem, jo industrijā pārsvarā izmanto sliedes, līdz ar to tās vairāk tiek pielāgotas agresīvai vai sprādziena bīstamai videi.
           Enkura punkti.
            Enkura punkti mēdz būt ļoti dažādi, dažādu formu un materiāla, kā krāsoti tērauda,  cinkoti, tā nerūsējošā tērauda vai  alumīnija, katrs no tiem ir paredzēts dažādiem montāžas veidiem. Tie var būt uzskrūvējami , ar iebūvētu vītni, tie var būt uzliekami uz vītnes, lai varētu pievilkt ar uzgriezni, tie var būt ielīmējami, vai ar savu dībeli, tie var būt stiprināmi uz jumta seguma. Jebkurā gadījumā katram ir paredzēts savs stiprināšanas veids, ko nosaka ražotājs kurš ir  sertificējis un testējis montāžas tehnoloģiju.
               Margas.
              Margas mēdz būt nolokāmas un nenolokāmas. Tālāk tās dalās divos veidos stiprināmas urbjot virsmu pie kā tās turēsies, un stāvošas uz sava svara. Margām, kuras stāv uz sava svara ir liela priekšrocība jo tās uzstādot nav jāurbjas cauri jumta segumam, bet tās ir piemērotas tikai horizontālām virsmām. Pie margām var pieskaitīt arī jumta celiņus, tie ir trapi ar margām pa malām, parasti alumīnija, lai jebkurš varētu pārvietoties pa jumta segumu nebojājot to.
              Ja vertikālās sistēmas ir paredzētas pārsvarā trepēm, tad horizontālās jebkuram darbam uz jebkādas plaknes, tas var būt kā jumts, tā vagonu iekraušanas stacija, auto cisternu uzpildes stacija, jebkāda veida platforma.
              Bieži šīs sistēmas ir kombinētas. Bet ir jāsaprot, ka tās var kombinēt tikai tā, kā to ir paredzējis ražotājs un tikai persona, kas to ir autorizēta un apmācīta darīt, jo katrai drošības sistēmai ir tās individuāls projekts un dokumentācija.
                 Katrs šāda veida produkts ir sertificēts un testēts, līdz ar to, katrs izstrādājums ir ar savu atbilstības EN nr. Katru šādu uzstādītu sistēmu ir jāpārbauda vismaz reizi gadā, ko drīkst veikt tikai autorizēta persona.